Turku lokums

Turku vārds lokma vai lokum nāk no arābu valodas لقمة luqma(t) “lukma”, daudzskaitlī لقوم luqūm “lukūm”. Osmaņu alternatīvais nosaukums ir rahat ul-hulküm, kas atvasināts no arābu راحة الحلقوم raḥat al-ḥulqum, kas nozīmē "kakla atslābinātājs". Lībijā, Tunisijā un Saūda Arābijā tas ir pazīstams kā حلقوم ḥalqūm “hulkūm”. Bosnijā tas ir pazīstams kā "rahat lokum". Grieķu nosaukums ir λουκούμι (lukumi), un tā etimoloģija ar mūsdienu turku valodu ir gandrīz identiska; Kiprā to sauc "Ķipras lokums".

Lai gan Anatolijā lokums ir pazīstams kopš 15. gadsimta, tas plaši izplatījās Osmaņu impērijas robežās, jo īpaši 17. gadsimtā. Eiropā 18. gadsimtā to sāka dēvēt par "turku saldumu", pateicoties kādam angļu ceļotājam. Agrāk to gatavoja no medus vai melases un miltiem, bet 17. gadsimtā, kad tika atklāts un ieviests rafinēts cukurs, pazīstams kā "Kelle cukurs", un īpaši ciete, mainījās gan "turku salduma" ražošana, gan garša.