Dolmabahče pils: Stambulas Eiropas pērle un Osmaņu impērijas saulrieta lieciniece

Stambula ir pilsēta, kurā Austrumi satiek Rietumus, un nekur citur šis kontrastu un kultūru sausjaukums nav tik izteikts kā Bosfora šauruma krastā uzceltajā Dolmabahče pilī (Dolmabahçe Sarayı). Šī grandiozā rezidence, kas pamatoti tiek dēvēta par Turcijas "Versaļu", nav tikai arhitektūras šedevrs — tā ir stāsts par vērienīgām ambīcijām, impērijas norietu un modernas valsts dzimšanu.

Dodamies ceļojumā cauri laikam, lai uzzinātu, kāpēc Dolmabahče ir viens no populārākajiem apskates objektiem Turcijā un kā mainījusies turku attieksme pret šo pilsētu pērli gadsimtu gaitā.

Vēsture: Kā piepildītais līcis tapa par sultāna rezidenci

Pirms pils uzcelšanas šajā vietā atradās dabisks līcis, ko Osmaņu flote izmantoja kuģu enkurošanai. 17. gadsimtā līcis pakāpeniski tika aizpildīts ar augsni, izveidojot krāšņu karalisko dārzu. No šī procesa cēlies arī pils nosaukums: turku valodā dolma nozīmē "piepildīts", bet bahçe — "dārzs".

Dolmabahče pils celtniecība sākās 1843. gadā pēc 31. Osmaņu impērijas sultāna Abdulmedžida I (Abdülmecid I) rīkojuma un tika pabeigta 1856. gadā. Līdz tam sultāni gadsimtiem ilgi bija valdījuši no tradicionālās Topkapi pils (Topkapı Sarayı), kas izcēlās ar austrumniecisku koka arhitektūru un noslēgtu pagalmu sistēmu.

Taču 19. gadsimta vidū Osmaņu impērija centās pierādīt Eiropas lielvalstīm, ka tā neatpaliek no Rietumu civilizācijas un modei. Sultāns vēlējās modernu, eiropeisku pils kompleksu, kas atspoguļotu impērijas varenību un atvērtību Rietumu pasaulei.

Arhitektūra: Osmaņu un Eiropas stilu harmonija

Dolmabahče pils ir satriecošs arhitektūras piemērs, kurā Osmaņu tradicionālie telpu plānojumi apvienoti ar Eiropas baroka, rokoko un neoklasicisma elementiem. Pils celtniecību vadīja armēņu izcelsmes tēvs un dēls — arhitekti Garabeds un Nigogajoss Balyani.

Pils aizņem aptuveni 45 000 kvadrātmetru platību, un tajā ir 285 istabas, 46 salonu zāles, 6 tradicionālās turku pirtis (hamam) un 68 labierīcību telpas.

Ēkas iekštelpu dekorēšanai netika taupīts nekas. Griestu apdares zeltīšanai tika izmantotas vairāk nekā 14 tonnas zelta un 40 tonnas sudraba. Grīdas klāj simtiem rokām darinātu Hērekes (Hereke) paklāju, un sienas rotā slaveno pasaules mākslinieku gleznas, tostarp Ivana Aivazovska darbi.

Viens no iespaidīgākajiem pils objektiem ir Lielā ceremonialā zāle (Muayede Salonu). Tās centrā karājas pasaulē lielākā Bohēmijas stikla kristāla lustra, ko sultānam dāvināja Lielbritānijas karaliene Viktorija. Šī milzīgā lustra sver 4,5 tonnas un tajā ir 750 spuldzes.

Turku attieksme pret pili: No sašutuma līdz nacionālajam lepojumam

Attieksme pret Dolmabahče pili Turcijas sabiedrībā ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas no Osmaņu impērijas laikiem līdz mūsdienām.

Osmaņu impērijas laikā: Finansiāls smagums un atsvešinātība

Kad pils tika uzcelta, tās izmaksas sasniedza aptuveni 5 miljonus osmaņu zelta monētu (kas atbilst ceturtdaļai no impērijas ikgadējiem nodokļu ieņēmumiem). Lai finansētu būvniecību, valsts bija spiesta ņemt apjomīgus ārzemju aizdevumus. Šie milzīgie tēriņi veicināja valsts bankrotu un paātrināja "Eiropas slimā cilvēka" — kā tobrīd dēvēja Osmaņu impēriju — finanšu sabrukumu.

Parastie iedzīvotāji un konservatīvākie valsts slāņi pili uztvēra ar skepticismu un pat sašutumu. Viņiem tā simbolizēja valdnieku pārmērīgo izšķērdību, atraautību no tautas problēmām un aklu sekošanu Rietumu modei, atmetot tēvutēvu tradīcijas.

Republikas laikā: Vēsturiskā pārvērtēšana

Līdz ar Turcijas Republikas dibināšanu 1923. gadā sultānu vara tika atcelta, un pils pārgāja valsts īpašumā.

Šodien turkiem Dolmabahče vairs nesimbolizē impērijas sabrukumu. Tā ir kļuvusi par nacionālās lepnuma un mantojuma sastāvdaļu — vietu, kur satiekas impērijas vēstures mantojums un modernās valsts dzimšanas stāsts.

Dolmabahče pils mūsdienās: Praktiska informācija apmeklētājiem

Mūsdienās Dolmabahče ir valsts muzejs, kuru katru gadu apmeklē miljoniem tūristu no visas pasaules. Pils komplekss ir sadalīts trīs galvenajās daļās: Mabeyn-i Hümayun (Saimniecības un oficiālo pieņemšanu ēka), Muayede Salonu (Svinību zāle) un Harem (Sultāna ģimenes privātās telpas).

Pils atrodas Bešiktašas (Beşiktaş) rajonā, Bosfora krastā. Lai tur nokļūtu, ērtākais veids ir izmantot T1 tramvaju līdz galapunktam Kabataş, no kurienes pils atrodas aptuveni 5 minūšu gājiena attālumā. Muzejs ir atvērts apmeklētājiem no otrdienas līdz svētdienai (no plkst. 09:00 līdz 18:00), savukārt pirmdienās tas ir slēgts. Tā kā objekts ir ļoti pieprasīts, biļetes ieteicams iegādāties tiešsaistē vai ierasties jau no rīta, lai izvairītos no ilgstošas stāvēšanas rindā.

Apmeklējot Stambulu, Dolmabahče pils ir obligāts pieturpunkts. Tā ļauj ne vien apbrīnot 19. gadsimta luksusu un arhitektūras meistarību, bet arī labāk izprast sarežģīto un aizraujošo ceļu, ko Turcija mērojusi no varenas sultānu impērijas līdz mūsdienu republikai.